Fakti par sarkanvīnu

Ir daudz faktu par vīniem, kurus ir vērts zināt. Tā kā ziema ir vairāk sarkanvīna laiks, tad šoreiz par sarkano gardo dzērienu. Kādā temperatūrā tos labāk dzert, kurus vīnus nepieciešams ventilēt un kurus dekantēt, un kāpēc sarkanvīns var būt labs veselībai.

Sarkanvīna pasniegšanas temperatūra

Sarkanvīna pasniegšanas temperatūra ir no +14 līdz +20 grādiem. Bieži ir dzirdēts, ka sarkanvīnu jābauda, tam esot istabas temperatūrā, bet mūsdienā istabas temperatūra ir pārāk augsta sarkanvīnam. Agrāk, kad telpām nebija apkures un temperatūra reti pārsniedza +18 līdz +20 grādus, tad nebija kļūdaini teikt, ka sarkanvīnam jābūt istabas temperatūrā.

Ja sarkanvīns ir pārāk silts, tajā vairāk jūtams alkohols nevis vīna aromāti, tāpēc tas kļūst nebaudāms. Tāpēc karstā laikā, īpaši, ja sarkanvīns ir stāvējis ļoti siltā vietā vai saulē, ir ieteicams to ielikt ledusskapī un atdzesēt. Savukārt, ja sarkanvīns ir pārāk vēss, tā aromāti neatveras.

Jaunos, vieglos sarkanvīnus, tādus, kā Chianti, Merlot, Zinfandel, jaunu Cabernet Sauvignon, ieteicams baudīt +14 līdz +16 grādu temperatūrā, jau piesātinātākus vīnus - Syrah, Chianti Riserva, Pinot Noir, Cabernet Sauvignon, sarkanos burgundiešus un ļoti piesātinātus, nobriedušus sarkanvīnus - ieteicams baudīt +16 līdz +20 grādu temperatūrā.

Ventilēšana

Ventilēšana ir vīna saskarsme ar gaisu, kas ir nepieciešama 90% sarkanvīnu un smagnējiem baltajiem vīniem. Ventilēšanas pamata uzdevums ir:

* Aromātu "pamodināšana";

* Alkohola nianses pazemināšana;

* Tanīnu/miecvielu vājināšana.

Īpaši svarīga ventilēšana ir alkoholiskiem (ar augstu alkohola saturu) un ar miecvielām bagātiem vīniem (jauniem), kā arī smagnējiem vīniem, kas izturēti ozolkokā.

Lai vīns pēc iespējas vairāk saskartos ar gaisu, nepietiek tikai atvērt pudeli. Pudeles kakliņš ir šaurs, vīna virsma, kas saskaras ar gaisu ir pārāk maza. Vislabāk ir vīnu saliet glāzēs vai pārliet karafē. Sarkanvīna glāzēm tāpēc arī ir platāks atvērums - lai lielāka vīna virsma saskartos ar gaisu.

Salīdzināšanai, nogaršojiet vīnu, kas tikko ieliets no pudeles, un vīnu, kas jau laiku ventilējies karafē. Vīns no karafes būs samtaināks pēc struktūras un būs atvērušies vīna aromāti.

Dekantēšana

Dekantēšana ir vīna atdalīšana no nogulsnēm, kas var izkrist vīniem kļūstot vecākiem, vīnu nepareizi transportējot vai nefiltrētiem vīniem. Dekantēšanai izmanto karafi. Nogulsnes nav kaitīgas, bet tās var sabojāt prieku par vīna baudīšanu. Ja ventilējat vīnu, pie reizes var pamanīt arī nogulsnes. Noteikti ir jādekantē/jāventilē vīni, kas ir uzglabāti vairākus gadus.

Vīns un veselība

Sarkanvīns satur tanīnus*, kas aizsargā kapilāros asinsvadus no brīvajiem radikāļiem un nostiprina tos. Dažādi sarkanvīni satur atšķirīgu antioksidantu daudzumu, un šajā ziņā labākie ir sausie Cabernet Sauvignon.

Pirms neilga laika pētnieki atklāja, ka saprātīgs sarkanvīna patēriņš ir labvēlīgs ne tikai sirds veselībai. Kāds pētījums atklāj, ka antioksidanti, kurus satur sarkano vīnogu miziņas, var samazināt audzēju rašanās risku. Citi pētījumi norāda, ka antioksidanti palīdz nervu šūnu veidošanās procesos, kas pēc ekspertu domām var būt noderīgi neiroloģisko slimību ārstniecībā, piemēram, Alcheimera un Pārkinsona slimību gadījumos.

Sarkanvīns samazina holesterīna daudzumu, kura avots galvenokārt ir piesātinātie tauki, līdz ar to, dzerot vīnu, ir mazāks risks uzņemt liekas kalorijas. Un, tā kā vīnā ir vīnskābe, ābolskābe un salicilskābe, tas palīdz asimilēt pārtikas proteīnus, kas atrodami gaļā.

Vīnu ir ieteicams dzert mainot laika joslas, garu pārbraucienu vai lidojumu laikā, jo, mainot klimatu, notiek organisma atsāļošanās. Lai atjaunotu sāļu līmeni organismā, ieteicams lidojuma/pārbrauciena laikā vai nākamajā dienā iedzert vīnu.

Zinot sarkanvīna pozitīvo ietekmi uz veselību, noteikti nevajadzētu sākt lietot sarkanvīnu pārmērīgos daudzumos, jo tas radīs citas veselības problēmas, bet, kā vēsta zinātnieki, ja dzersiet aptuveni vienu līdz divas glāzes sarkanvīna dienā pie pusdienām, tas sniegs pozitīvu ietekmi uz veselību.

*Tanīni - miecvielas, kas uzlabo vīna garšu, raksturu, kā arī uzglabāšanu, sevišķi sausajiem vīniem. Tanīns atrodas augļu un ogu miziņās un sēkliņās, sevišķi sarkanajos augļos. Tanīnu satur arī ozola miza, tāpēc tas ir īpaši jūtams ozolkokā izturētos vīnos. Tanīns rada mutē mazliet savelkošu sajūtu un vīna sausuma efektu. Vīns ar sabalansētu tanīnu daudzumu ir sauss un ar raksturu. Ja tanīnu ir par maz, tad vīns ir pliekans, savukārt, ja tanīnu ir par daudz. tad vīns ir ass, rūgts un robusts.