"Vīns ir dzīvs šķidrums bez konservantiem. Tā dzīves aplis ietver jaunību, briedumu, vecumu un nāvi. Ja pret to izturas bez vajadzīgā respekta, tas sasirgst un mirst." /Džūlija Čailda/
Vīna pirmsākumi
•Uzskata, ka vīna pirmssākumi (tāpat cilvēka) ir meklējami Dienvidāfrikā, jo tur ir atrasti lielākie vīna pagrabi;
•Pirmais vīns bija sarūgusi sula. Viena no versijām ir, ka senie cilvēki aizmirsuši sulu ādas maisiņā, no kādiem parasti dzēra. Pēc laika sula sarūgusi un tā senais cilvēks nogaršoja pirmo vīnu.
•Vīnu kultivē jau 9000 gadu, pirmās liecības par vīnogu audzēšanu nāk no Kaukāza reģiona aptuveni 7000 gadu pirms Kristus.
•Paša dzēriena gatavošanu pirmie aprakstījuši senie ēģiptieši 4000 gadu pirms Kristus. Dionīss, Ozīriss, Bakhs – šie ir vīna dievi dažādās senajās kultūrās.
•Seno ēģiptiešu vīns nebija domāts ikdienas lietošanas, tas tika piedāvāts dieviem un novietots faraonu kapenēs, lai viņus spēcinātu aizkapa dzīvē. Arī seno grieķu kultūrā vīnam tika iedalīta ceremoniāla loma- neierobežota vīna dzeršana vīna dieva Dionīsa kultā izraisīja neprātīgus, bieži vien vardarbīgus un asinskārus rituālus.
•Romieši vīnogulāju audzēšanu un vīna darīšanas procesu ieviesa visā impērijā. Ar laiku visiem Romas impērijas provinču pilsoņiem, ne tikai romiešiem, tika atļauts gatavot vīnu. Roma sāka vīnus arī importēt, galvenokārt no Ibērijas (mūsdienu Spānijas un Portugāles) un Gallijas (Francijas).
•Līdz ar Romas impērijas sabrukumu 5.gadsimtā beidzās arī preču apgrozība starp valstīm. Par Eiropas vīna dārziem rūpes uzņēmās mūki, līdz ar to izkopjot savas zināšanas par vīnkopību un radot daudzos vīna stilus, kuri ir pazīstami arī mūsdienās.
•Kad Eiropā bija beigušies drūmie viduslaiki, vīns atkal sāka izplatīties dažādās valstīs. Par nopietnu vīna tirdzniecības ēras sākumu var uzskatīt 12.gadsimtu, jo tad Anglija sāka importēt Bordo vīnu.
•Vīns ir svarīga kristietības sastāvdaļa. Bībelē tas ir pieminēts 400 reižu.
•Senatnē vīnu ilgstoši uzskatīja par daudz tīrāku un drošāku dzērienu nekā ūdeni.
•Kuģa “Titāniks” vraks glabā senāko vīna pagrabu pasaulē un, neskatoties uz to, ka no kuģa vien atlikušas drupas, pagrabā joprojām ir pieejamas nebojātas vīna pudeles.
•Vīna korķus izmanto tikpat sen, cik pašu vīnu. Grieķi jau 5.gs. p.m.ē. izmantoja korķus kā vīna trauku aizbāžņus, kas bija veidoti no ģipša vai darvas.
•Francijā līdz 17.gadsimtam neizmantoja korķus, bet gan ar olīveļļu piesūcinātus drānas gabalus, kurus iebāza pudeļu kaklos.
•Vīna mucas, kas ir priekštecis mūsdienu vīna iepakojumam, pirmoreiz tika izgudrotas Austrālijā.
•Pēc Otrā pasaules kara Jaunajā pasaulē (vīna dārzi un darītavas ārpus Eiropas, ko sauc par Veco pasauli) sāka veidoties jauni vīna dārzi un darītavas. Pretstatā saviem Eiropas aroda brāļiem Jaunās pasaules vīndari, īpaši Austrālijā un Kalifornijā, neizjuta vietējo tradīciju slogu. Viņi izpētīja eksportu tirgu, noteica pircēju iecienītākos vīnus un saskaņā ar tiem gatavoja vīnus. Pēdējo 60 gadu laikā arī Jaunajā pasaulē ir ieviesti vīnu klasifikācijas likumi, un, lai gan Jaunās pasaules vīndariem joprojām pastāv lielākas iespējas izgatavot dažāda stila vīnus, viņi vairāk orientējas uz kvalitāti.
•Vīndaris Roberts Mondavi (Kalifornija, ASV) 1966.gadā pirmais sāka likt uz etiķetes vīnogu nosaukumu.
Vīna pirmsākumi
•Uzskata, ka vīna pirmssākumi (tāpat cilvēka) ir meklējami Dienvidāfrikā, jo tur ir atrasti lielākie vīna pagrabi;
•Pirmais vīns bija sarūgusi sula. Viena no versijām ir, ka senie cilvēki aizmirsuši sulu ādas maisiņā, no kādiem parasti dzēra. Pēc laika sula sarūgusi un tā senais cilvēks nogaršoja pirmo vīnu.
•Vīnu kultivē jau 9000 gadu, pirmās liecības par vīnogu audzēšanu nāk no Kaukāza reģiona aptuveni 7000 gadu pirms Kristus.
•Paša dzēriena gatavošanu pirmie aprakstījuši senie ēģiptieši 4000 gadu pirms Kristus. Dionīss, Ozīriss, Bakhs – šie ir vīna dievi dažādās senajās kultūrās.
•Seno ēģiptiešu vīns nebija domāts ikdienas lietošanas, tas tika piedāvāts dieviem un novietots faraonu kapenēs, lai viņus spēcinātu aizkapa dzīvē. Arī seno grieķu kultūrā vīnam tika iedalīta ceremoniāla loma- neierobežota vīna dzeršana vīna dieva Dionīsa kultā izraisīja neprātīgus, bieži vien vardarbīgus un asinskārus rituālus.
•Romieši vīnogulāju audzēšanu un vīna darīšanas procesu ieviesa visā impērijā. Ar laiku visiem Romas impērijas provinču pilsoņiem, ne tikai romiešiem, tika atļauts gatavot vīnu. Roma sāka vīnus arī importēt, galvenokārt no Ibērijas (mūsdienu Spānijas un Portugāles) un Gallijas (Francijas).
•Līdz ar Romas impērijas sabrukumu 5.gadsimtā beidzās arī preču apgrozība starp valstīm. Par Eiropas vīna dārziem rūpes uzņēmās mūki, līdz ar to izkopjot savas zināšanas par vīnkopību un radot daudzos vīna stilus, kuri ir pazīstami arī mūsdienās.
•Kad Eiropā bija beigušies drūmie viduslaiki, vīns atkal sāka izplatīties dažādās valstīs. Par nopietnu vīna tirdzniecības ēras sākumu var uzskatīt 12.gadsimtu, jo tad Anglija sāka importēt Bordo vīnu.
•Vīns ir svarīga kristietības sastāvdaļa. Bībelē tas ir pieminēts 400 reižu.
•Senatnē vīnu ilgstoši uzskatīja par daudz tīrāku un drošāku dzērienu nekā ūdeni.
•Kuģa “Titāniks” vraks glabā senāko vīna pagrabu pasaulē un, neskatoties uz to, ka no kuģa vien atlikušas drupas, pagrabā joprojām ir pieejamas nebojātas vīna pudeles.
•Vīna korķus izmanto tikpat sen, cik pašu vīnu. Grieķi jau 5.gs. p.m.ē. izmantoja korķus kā vīna trauku aizbāžņus, kas bija veidoti no ģipša vai darvas.
•Francijā līdz 17.gadsimtam neizmantoja korķus, bet gan ar olīveļļu piesūcinātus drānas gabalus, kurus iebāza pudeļu kaklos.
•Vīna mucas, kas ir priekštecis mūsdienu vīna iepakojumam, pirmoreiz tika izgudrotas Austrālijā.
•Pēc Otrā pasaules kara Jaunajā pasaulē (vīna dārzi un darītavas ārpus Eiropas, ko sauc par Veco pasauli) sāka veidoties jauni vīna dārzi un darītavas. Pretstatā saviem Eiropas aroda brāļiem Jaunās pasaules vīndari, īpaši Austrālijā un Kalifornijā, neizjuta vietējo tradīciju slogu. Viņi izpētīja eksportu tirgu, noteica pircēju iecienītākos vīnus un saskaņā ar tiem gatavoja vīnus. Pēdējo 60 gadu laikā arī Jaunajā pasaulē ir ieviesti vīnu klasifikācijas likumi, un, lai gan Jaunās pasaules vīndariem joprojām pastāv lielākas iespējas izgatavot dažāda stila vīnus, viņi vairāk orientējas uz kvalitāti.
•Vīndaris Roberts Mondavi (Kalifornija, ASV) 1966.gadā pirmais sāka likt uz etiķetes vīnogu nosaukumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru